Martins Gauss kļuva par airBaltic izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju 2011.gada 1.novembrī, līgums tika noslēgts uz divpadsmit mēnešiem.

Aviokompānijas valde sastāv no trim locekļiem. airBaltic izpilddirektors Martins Gauss ir valdes priekšsēdētājs. Jaunais airBaltic operāciju vadības direktors Martins Sedlackis kopīgi ar airBaltic finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu turpinās darbu kā valdes locekļi.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas airBaltic piedāvā ērtus savienojumus no sava Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Jānis Vanags,
Korporatīvo komunikāciju viceprezidents
A/S Air Baltic Corporation
Starptautiskā lidosta Rīga
Tālr.: +37167207726; e-pasts: janis.vanags@airBaltic.lv

Šī būs jau ceturtā Latvijas postkroseru tikšanās, un ikviens postkrosinga dalībnieks tajā aicināts dalīties savā pastkaršu sūtīšanas pieredzē. Arī šoreiz Latvijas Pasts sanākušajiem postkroseriem nodrošinās pastkartes un pastmarkas, dodot iespēju nosūtīt savu vēstījumu nezināmajiem vēstuļu draugiem. Savukārt tiem, kuri vēl tikai plāno iesaistīties pasaulē populārajā projektā Postcrossing, būs iespēja reģistrēties projektā un nosūtīt savu pirmo pastkarti tieši no ceturtās postkroseru tikšanās vietas – populārās kafejnīcas StockPot, Ģertrūdes ielā 6, Rīgā.

Starptautiskajā Postcrossing projektā piedalās jau vairāk nekā 320000 cilvēku no 207 pasaules valstīm, un tā dalībnieki kopā ir saņēmuši vairāk nekā 11 miljonus pastkaršu. Kopējais pastkaršu ceļošanas attālums ir vairāk nekā 61 miljards kilometru. Arī Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi postkroseri, turklāt viņu skaits nemitīgi pieaug, un šobrīd tas sasniedzis vājuairāk nekā 2200 cilvēku. Kopš Latvijas Pasta organizētās iepriekšējās tikšanās pērnā gada oktobrī Latvijas postkroseru rindas ir papildinājuši aptuveni 400 jaunu pastkaršu sūtīšanas entuziastu. Latvijas postkroseri ir nosūtījuši vairāk nekā 59000 pastkaršu, tādējādi Latvija ierindojas 30.vietā pasaulē pēc projekta ietvaros nosūtīto pastkaršu skaita.

Postcrossing projekts ir interesants modernā un tradicionālā apvienojums, jo, izmantojot internetu, jebkurš gūst iespēju saņemt un nosūtīt taustāmas pastkartes no un uz dažādām pasaules vietām. Nosūtot pastkarti, sūtītājs var būt pārliecināts, ka pretī saņems vismaz vienu pastkarti no postkrosera, kurš, iespējams, dzīvo citā pasaules malā.

Reģistrējoties interneta mājas lapā www.postcrossing.com un saņemot kāda nepazīstama adresāta adresi, jaunais lietotājs nosūta pirmo pastkarti. Kad pastkarte nosūtīta, var sākt gaidīt savu pirmo pastkarti. Pēc pastkartes saņemšanas tā jāreģistrē mājas lapā www.postcrossing.com un jālūkojas pēc nākamā pastkaršu drauga.

Ņemot vērā Latvijas Pasta darbības sfēru, uzņēmums nolēmis koordinēt un organizēt Latvijas postkroseru tikšanās pasākumus, kuros aktīvākie postkroseri dalās savā pastkaršu sūtīšanas un saņemšanas pieredzē. Kopš pirmās Latvijas Pasta organizētās postkroseru tikšanās 2010.gada nogalē projekta Postcrossing dalībnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 aktīvistiem.

Zane Plone,
VAS Latvijas Pasts sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: + 37167608504; e-pasts: zane.plone@pasts.lv
www.pasts.lv; twitter.com/latvijas_pasts

Satiksmes ministrs A.Ronis uzskata, ka PV jauno vilcienu iepirkumu procesā jāturpina aktīva virzība, jo pasažieru dzelzceļa pārvadājumos Latvijā ir nepieciešami jauni elektrovilcieni un dzīzeļvilcieni. Ministrs uzsver: „Jauno vilcienu daļēja izgatavošana notiktu Latvijā, tādējādi tiktu attīstīta vietējā ražošana un tiktu radītas jaunas darba vietas, kas šobrīd Latvijā ir būtiski nepieciešamas.”

A.Ronis ierosināja N.Freivaldam, ņemot vērā viņa līdzšinējo pieredzi, kļūt par a/s „Pasažieru vilciens” konsultantu.

Lai nodrošinātu turpmāku „Pasažieru vilciena” vilcienu uzņēmuma vadību un turpinātu iepirkuma konkursa efektīvu virzību, Satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs ir pieņēmusi lēmumu par jauna a/s „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja iecelšanu. Par valdes priekšsēdētāju iecelts Artis Birkmanis, līdzšinējais valsts a/s „Latvijas Gaisa Satiksme” valdes loceklis. A.Birkmanis ir ieguvis Maģistra grādu biznesa vadībā Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Darba pieredze saistīta ar banku sektoru, līzinga un investīciju kompānijām.

Aivis Freidenfelds
Satiksmes ministra biroja vadītājs
Tālr.: 67028013
E-pasts: aivis.freidenfelds@sam.gov.lv

Abas puses bija vienisprātis, ka minētais projekts ir nozīmīgs Latvijas dzelzceļa pasažieru transporta modernizācijā, jo paredz jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu piegādi „Pasažieru vilcienam”, kā arī svarīgi, ka šo vilcienu daļēja izgatavošana notiktu Latvijā. Ronis uzsvēra, ka ir jāizmanto visas iespējas, lai valsts tiktu pie jauniem vilcieniem, kā arī attīstītu vietējo ražošanu un radītu jaunas darba vietas.

Satiksmes ministrs A.Ronis spāņu uzņēmuma pārstāvjus informēja, ka ņemot vērā Finanšu ministrijas izteiktās bažas un publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamām attiecināmo izmaksu korekcijām, uzdevis Satiksmes ministrijas un Pasažieru vilciena pārstāvjiem, pieaicinot arī Finanšu ministriju, tikties ar Eiropas Komisijas atbildīgajiem pārstāvjiem, lai vienotos par turpmākajām darbībām ritošā sastāva modernizācijas iepirkuma finansēšanā un rīcībā saistībā ar noslēgto līgumu.

Aivis Freidenfelds
Satiksmes ministra biroja vadītājs
Tālr.: 67028013
E-pasts: aivis.freidenfelds@sam.gov.lv

Šāda atziņa tika pausta trešdien, 16.maijā, Satiksmes ministrijā (SM) notikušajā trešajā Latvijas – Uzbekistānas Starpvaldību komisijas (SVK) sēdē. Pasākuma ietvaros abu valstu pārstāvji pārrunāja esošo situāciju un attīstības perspektīvas savstarpējai sadarbībai transporta jomā ar mērķi arī turpmāk veicināt pārvadājumus starp Latviju un Uzbekistānu.

Sēdes laikā pie apaļā galda tikās satiksmes ministrs Aivis Ronis, kas ir SVK līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses, un Uzbekistānas ārējo ekonomisko sakaru, tirdzniecības un investīciju ministra vietnieks Akmals Kamalovs - komisijas līdzpriekšsēdētājs no Uzbekistānas puses.

Puses atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību NATO kontingenta nemilitāro kravu pārvadājumos pa dzelzceļu un autoceļiem caur Latvijas un Uzbekistānas teritoriju uz Afganistānu, kā arī izteica ieinteresētību attīstīt šo tranzīta ceļus no Afganistānas caur Latviju un Uzbekistānu jau uz komerciāli ilgtspējīgiem pamatiem.. Tāpat satiksmes ministrs aicināja uzbeku pusi apsvērt iespējas investēt Latvijas ostās, kā arī komplektējošās loģistikas un ražošanas centros Latvijā, lai gūtu izdevīgu pieeju Eiropas Savienības vienotajam tirgum.

Sanāksmes laikā Uzbekistānas delegācija tika iepazīstināta ar Latvijas transporta infrastruktūras iespējām, un Uzbekistānas uzņēmējiem izteikts piedāvājums izmantot Latvijas transporta infrastruktūru kā integrēto multimodālo koridoru Uzbekistānas preču transportēšanai, tranzītam un uzglabāšanai. Tāpat Uzbekistānas puse tika aicināta izmantot Latvijas brīvostu nodokļu režīma piedāvātās priekšrocības, uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp preču ražošanai un to izplatīšanai Eiropas Savienības ietvaros, kā arī Latvijas iespējas kravu piegādei uz jebkuru Baltijas vai Skandināvijas valsti 24 stundu laikā.

Kā perspektīvas sadarbības jomas bez transporta, tranzīta un loģistikas A.Ronis minēja arī tirdzniecību, tūrismu, zinātni un izglītību, celtniecību, sertifikāciju un standartizāciju, lauksaimniecību, pārtikas ražošanu, informācijas tehnoloģijas, atkritumu pārstrādi, kā arī dažādu nozaru speciālistu pieredzes apmaiņu.

Satiksmes ministrs norādīja, ka liela nozīme sadarbības veicināšanā, it īpaši tūrisma attīstīšanā, ir tiešajiem avioreisiem, kurus trīs reizes nedēļā veic Uzbekistan Airways un airBaltic. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka globalizācijas apstākļos svarīgi ir attīstīt sadarbību starp Eiropas Savienību un Centrālāzijas reģionu.

Uzbekistānas delegācijas sastāvā SVK sēdē piedalījās Uzbekistānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kobilžons Nazarovs, Uzbekistānas dzelzceļa „Uzbekistan Temir Iullari» priekšsēdētāja vietnieks Š.Ismatullajevs, standartizācijas aģentūras ”Uzstandart” ģenerāldirektora vietnieks A.Juldaševs, pārtikas ražotāju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks A.Kambarovs, farmācijas koncerna „Uzfarmsanoat” pārvaldes priekšsēdētāja padomniece R.Kuzģejeva un citi. Arī Latvijas pusi sēdes laikā pārstāvēja vairākas augstas amatpersonas gan no publiskā, gan privātā sektora.

Sadarbība kravu pārvadājumu jomā starp Latviju un Uzbekistānu attīstās pozitīvi. Par to liecina pārvadāto kravu apjomi: 2010. gadā tika pārvadātas 316,17 tūkst. tonnu kravas, savukārt 2011. gadā divreiz vairāk - 635,68 tūkst. tonnu. 2011. gadā būtiski palielinājies nosūtīto kravu apjoms no Latvijas, t.sk. ostām, uz Uzbekistānu – pārvadātas 487,41tūkstoši tonnu kravu jeb par 272,3% vairāk nekā 2010. gadā.

Noslēgumā SVK līdzpriekšsēdētājs A.Kamalovs atzīmēja, ka trešā Latvijas – Uzbekistānas Starpvaldību komisijas sēde noritēja lietišķā savstarpējas sapratnes un konstruktīva dialoga gaisotnē. Abu valstu nākamā tikšanās notiks Taškentā, taču termiņi vēl tiks precizēti caur diplomātiskajiem kanāliem.

Pēc tikšanās Uzbekistānas delegācija apmeklēja Rīgas brīvostas termināļus ”Baltic Container Terminal” un „Rīgas Universālais terminālis”.

Diāna Ļaha
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67028370; e-pasts: diana.laha@sam.gov.lv

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie Ministru kabineta ”Noteikumi par ostu formalitātēm”, kas otrdien, 15. maijā, tika pieņemti valdībā.

Noteikumi vienkopus aptvers regulējumu par tādām formalitātēm kā paziņošana par kuģa ienākšanu ostā un iziešana no tās, ziņošana par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, informēšana par kuģa atkritumiem, aizsardzības informācijas ziņošana, paziņošana par personām, kas uzkļuvušas un uzturas uz kuģa nelegāli, ziņošana saskaņā ar 1965.gada Konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu, robežpārbaudes, muitas kontroli un kravu veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

Iekļaujot vairākas ostu formalitātes vienotos MK noteikumos, lielā mērā būs atrisināta tiesiskā regulējuma sadrumstalotības un nepārskatāmības problēma.

Papildus tam ar MK noteikumu projektu „Noteikumi par ostu formalitātēm” tiks pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20.oktobra Direktīvas 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK, prasības.

Būtiskākie noteikumos paredzētie jauninājumi salīdzinājumā ar spēkā esošo sistēmu ir pienākums paziņošanai par kuģa atkritumiem izmantot jaunas formas veidlapu, pienākums izdarīt atbilstošu atzīmi nacionālajā SafeSeaNet sistēmā, ja no kuģa paredzēts izkraut vai kuģī iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, kā arī pienākums atbilstoši pilnvarotam ostas pārvaldes darbiniekam nedot atļauju kuģim iziet no ostas, ja atbilstošu atļauju nacionālajā SafeSeaNet sistēmā vēl nav devušas attiecīgās kontroles iestādes.

Elīna Balgalve
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67028274; e-pasts: elina.balgalve@sam.gov.lv

Tā paredz, ka pārvadātāju aprēķinātā viena kilometra pašizmaksa tiks koriģēta ar koeficientiem, kas raksturo maršrutu tīkla un pārvadātāju īpatnības – grants ceļu īpatsvars, maršrutu tīkla daļa reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes pārvadājumos, vidējais reisa garums, vidējā svērtā autobusu ietilpība, autobusu vecums, nobraukuma īpatsvars republikas pilsētu administratīvajā teritorijā un nobraukums maršrutu tīklā. Netiks kompensēta tā izmaksu daļa, kas vairāk kā par 5% pirmajā gadā un 3% nākamajos gados pārsniegs vidējo svērto viena kilometra pašizmaksu.

Satiksmes ministrijas sadarbībā ar VSIA „Autotransporta direkcija” un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju izstrādātie Ministru kabineta noteikumi „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība” otrdien, 15. maijā, atbalstīti valdībā.

Minēto grozījumu mērķis ir ierobežot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju izmaksu pieaugumu un motivēt pārvadātājus, kuru viena kilometra pašizmaksa ievērojami pārsniedz vidējo, pārskatīt izdevumu apjomu. 2011. gadā starp pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālajā starppilsētu maršrutu tīklā, pastāvēja lielas izmaksu atšķirības – viena kilometra pašizmaksa bija robežās no 0.47 līdz 0.87 Ls/km.

To, ka ir jābūt iepriekš noteiktiem pārredzamiem parametriem kompensācijas mehānismu aprēķināšanai par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, paredz Eiropas Savienības regula. Līdz šim šādi parametri nebija noteikti un kompensējamo zaudējumu apmērs tika rēķināts kā starpība starp sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā gūtajiem faktiskajiem ieņēmumiem un ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītajiem faktiskajiem izdevumiem, pieskaitot valsts garantētu peļņas procentu.

2012.gadā zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem no valsts budžeta piešķirti 46.46 miljoni latu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn, kad šim mērķim bija piešķirti 51.36 milj. Ls. Līdz ar to 2012. gadam piešķirtais valsts budžeta finansējums sedz tikai 74 % no sabiedriskā transporta sniedzēju šogad prognozētajiem zaudējumiem.

Arī līdz šim veikta virkne pasākumu, lai sabalansētu pārvadātāju izdevumus ar valsts budžetā pieejamajiem līdzekļiem, tostarp pārskatīti autobusu un vilcienu maršruti, lai novērstu situāciju, kad vienlaicīgi vai ar nelielu laika intervālu vienā virzienā dodas gan autobuss, gan vilciens, tāpat samazinātas pakalpojumu sniedzēju izmaksas.

Jaunā kārtība tiks attiecināta gan uz sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem, kas piešķirti tieši, gan arī – konkursa ceļā. Lēšams, ka Latvijā darbojas 50 līdz 60 pārvadātāju uzņēmumi, uz kuriem izstrādātie noteikumi attieksies.

Elīna Balgalve
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67028274; e-pasts: elina.balgalve@sam.gov.lv